The City

Posted on August 30, 2010

3


Andrejosta

LATVIAN:

Kāds nejauši satikts franču rakstnieks man reiz teica, ka katra pilsēta runā. Katrai pilsētai ir savs stāsts.. Vai pareizāk sakot, daudzi stāsti, kas dzimst pilsētas iemītnieku un viesu prātos..

Ilgi domāju, ko Rīga stāsta man? Mazliet par vientulību, mazliet par ārišķību, bet reizē arī par vienkāršību, skaisto, dažādību un satikšanos.

Mana pirmā nopietnā satikšanās ar Rīgu bija dzelzceļa stacijā. Pavēss 1.septembra rīts, satraukusies un ar asterēm rokās kāpu ārā no vilciena, lai mērotu netālo ceļu uz jauno skolu. Kopš 4.klases mācījos Rīgā un ik dienu veicu pusstundas braucienu turp un atpakaļ no Salaspils. Un tā nebūt nebija mīlestība no pirmā acu skatiena – man Rīga nepatika. Biedēja pelēkā ļaužu burzma, biezā satiksme un piečurātie stacijas tuneļi. Bet visvairāk mani biedēja nezināmais.

Gāja gadi un no svešinieces kļuvu par savējo. Iemītas takas, apgūti rajoni, nomainītas vairākas dzīvesvietas. Tomēr joprojām nebiju īsti tikusi skaidrībā par savām attiecībām ar šo pilsētu. Un lai cik dīvaini tas nebūtu, tieši ārzemju draugi un pašas prombūtne man atklāja gan to, cik labi es zinu šo pilsētu, gan to – cik daudz te vēl ir ko atklāt.

Tad nu ar šo atklājēja sajūtu sirdī esmu sev nosolījusies turpmāk blogā dalīties ar to, kāda šī pilsēta atklājas man. Rīga ar tās vietām, notikumiem, cilvēkiem, stāstiem un nejaušībām.. Sajūta tāda, it kā es dotos ceļojumā, vienlaikus paliekot tepat.

ENGLISH:

A french writer, I had accidentally met, once said that every city speaks. Every city has a story. Or rather – many stories that are made up in the minds of its inhabitants and visitors.

That made me wonder – what is the story Riga tells me? A bit of loneliness, a bit of arrogance, but also – a bit of simplicity, beauty, diversity and relationship.

My relationship with Riga started in a railway station. It was a chilly morning of 1st September. With flowers in my hand and anxiety in the heart I made my first steps to the new school in Riga. Since 4th grade I studied here and every day made a 30 min trip to nearby hometown Salaspils. And don’t get me wrong – it wasn’t a love at first sight. Not even close – I didn’t like Riga. It scared me with the grey crowd of people, busy traffic and the tunnels of railway station that smell like piss. But most of all I was scared of the unknown.

Time passed and I became real Riga citizen, got to know different places, districts, made my own daily paths, but still couldn’t figure out what exactly was my relationship with this city. And strangely enough – my foreign friends and living abroad made me realize not only how well I know the city, but also – how much there is still to discover.

And with this feeling of never ending explorations, I’ve made a promise to myself to write this blog on how Riga reveals itself to me. On places, events, people, stories and random things brought about by chance.. So I’m setting off for a journey through streets, cafes, concerts and people’s lives! Stay tuned..

Advertisements
Tagged: ,
Posted in: Uncategorized