Paēst ar bērnu jeb bērniem draudzīgs restorāns

Posted on February 13, 2015

0


Negribas atkal atvainoties, bet jāsaka jau godīgi – kopš esmu 2 bērnu māmiņa, iespēja “iečekot” jaunās vietas un par tām uzrakstīt blogā sarukusi dramatiski. Arvien biežāk atgriežos jau pārbaudītās vietās, kur ieraugot mūsu kolorīto kompāniju smaida, nevis rauc degunus par gaidāmo troksni un nekārtību. Bet pavisam nesen mana laba draudzene, kas žurnālam “Mans Mazais” stāsta par savu dzīvi ar dvīņiem, pieminēja manu blogu. Un es sakaunējos, ka esmu to pilnīgi pametusi novārtā, lai arī jaunās vietas savā ierobežotajā ritmā tomēr mēģinu ievērtēt joprojām.

Savus un divu citu labu avotu ieteikumus par bērniem draudzīgiem restorāniem un kafejnīcām ieliku zemāk, bet pirms tam gribēju īsu atkāpi par ko citu. Kad mana pirmā meitiņa vēl bija zīdainis, lepni raucu degunu un teicu, ka ēst ārpus mājas ir tikai vecāku apņēmības jautājums, jo jebkura vieta, kurā nav liels uzraksts “bērniem ieeja aizliegta” (vai Rīgā vispār ir kāda ar tik skaidru “bērniem nē” politiku?) principā ir pieejama. Bet to ir viegli teikt, kad jāmenedžē ir tikai viens bērns plus vēl tāds, kas ir ievietojams auto beņķīti vai ratos un veiksmīgā variantā vēl piedevām noguļ visu ēdienreizi. Toreiz komentāru par to, ka “ar saviem … gadīgajiem zirgiem ne uz vienu normālu vietu aiziet paēst nevaru” vienkārši nesapratu. Tagad saprotu!

0-6 mēn – principā vissvarīgākais ir: iespēja nomainīt autiņbiksi, paēdināt un ērti novietot vai nu ratus vai autobeņķi (šo ļoti atvieglo vasaras sezona, kad āra terasēs ar ratiem var ērti iekārtoties, bet aukstajā sezonā es meklēju vietas, kur ratus var nolikt ārā pie loga, lai mazais mierīgi izčuč savu diendusu), bonusā – dīvāniņš, ja mazais jau ir kustīgs un ir nomodā

6 mēn – 1 gads – nāk klāt jaunas prasības: augstais krēsls, bērnam piemērots ēdiens, ideāli ja arī kāda pietiekami tīra un plaša vieta, kur pa zemi padzīvoties

1 gads – 2 gadi – liekam jaunu bildi iekšā – papildus augstajam beņķim svarīga ir vieta kustībai, droša rotaļu vide un mantas, joprojām aktuāla speciāla ēdienkarte, sāk parādīties vairāk drošības riski (vai mazais nevar nokrist pa trepēm, izskriet uz ielas, pa tiešo ieet virtuves zonā utml)

2 gadi – 4 gadi – un šī ir pilnīgi mana interpretācija ēdot ārpus mājas ar savu ļoti skaļo, kustīgo un nepaklausīgo 3-gadnieci – ārkārtīgi svarīga ir personāla un pārējo apmeklētāju attieksme, kā arī bērnam piemērots pietiekami jēdzīgs spēļu laukums, jo šāds bērns – skries, kliegs, līdīs viskautkur un kopumā nebūs nekāds sapņu kompanjons restorāna apmeklējumam (protams, ar patīkamiem izņēmumiem, ja vecākiem ir izdevies izaudzināt paklausīgu pilsoni, vai arī – ja bērnu pietiekami var ieinteresēt, piemēram, krāsojamā grāmata, kas galīgi nav manas meitas gadījums)

Tiktāl sniedzas mana pieredze un gribas ticēt, jo vecāki tie mazie cilvēki aug, jo labāk ar viņiem tomēr var sarunāt un jo vairāk viņi ņem vērā uzvedības normas. Tomēr arī vecumā līdz 7 gadiem es teiktu, ka rotaļu vietai ir liela nozīme. Un mans praktiskais ieteikums – ja neesi pilnīgi pret “ekrāniem”, līdzi paņemts palnšetdators vai mammas telefons reizēm var izglābt vakaru gan jums pašiem, gan apkārt sēdošajiem. Bet dzīve jau nebūtu dzīve, ja neliktu bonusā nākamos pārbaudījumus – un jebkurš vecāks, kam ir vairāk par 1 bērnu zinās, ka situācija, ja jāpaēd ir ar diviem, trīs, četriem vai vēl vairāk bērniem, vietai IR nozīme!

Tāpēc plūstoši pāreju uz jautājumu, kāds tad ir “bērniem draudzīgs restorāns”. Un te saskatu 2 pieejas: pirmais ir “ekipētais” – tātad tāds, kur atradīsiet pārtinamo galdu, augsto krēslu, spēļu stūri vai vismaz pāris mantas, bērnu menu utml, otrais variants (un šādu patiesībā Rīgā ir gana) – “pozitīvi noskaņotais”. Šādā vietā labākajā gadījumā būs kāds vecāku un bērnu dzīvi vieglāku padarošs priekšmets, bet tādu var arī nebūt, toties noteikti būs smaids un pozitīva attieksme. Reizēm ir pat grūti pateikt – kas ir svarīgāk… Kā emocionālai būtnei, laikam prioritāšu augšgalā tomēr būtu pozitivņiks un neesošs pārtinamais galds, nevis rūgumpods oficiante, bet labi iekārtota spēļu istaba.

Ar vienu bērnu (dažādos vecuma posmos) pamanījos izstaigāt pusi Rīgas labo ēstuvju, sākot ar “3 pavāriem”, “Portofino”, “Māja” utml, beidzot ar foršajām kafejnīcām “Cadets de Gascogne”, “Illy”, “All Capuccino”, “Mierā” un “KID*” P. Brieža ielā, kur ratus varēja nolikt pie loga vai ievest iekšā. Jebkurš vairāku bērnu vecāks zinās, ka tā ir jauna grūtības pakāpe un bieži vien savu un citu cilvēku nervu dēļ ir jāatrod kompromiss vietas smalkumam un piemērotībai bērniem. Reku daži mani ieteikumi, kur mēdzu doties, ja līdzi ir jāņem savējie bērni, vai vēl labāk – jātiekas ar draudzenēm, kam arī mazo pa pilnam:

Vairāk saules Dzirnavu ielā – IR spēļu stūris, bērnu menu; es mēdzu nobukot galdiņu iepriekš, jo vecākiem piemērotākā vieta būs lejā pie spēļu stūra (esam bieži viesi arī Spices Vairāk Saules, kas varbūt nav tik labi iekārtots ģimenēm, bet mums sanāk pa ceļam, tur liels mīnuss ir wc atrašanās labi patālu, ja ir krīzes situācija un vēl otrs bērns pa rokām). Varētu būt pagrūti ar ratiem, jo tos jānones pa trepēm.

Piranija – IR ļoti foršs spēļu stūris, augstais krēsliņš. Ēdienkarte ir ierobežota, bet no otras puses – šeit ir vienas no Rīgā garšīgākajām picām (un ja ļautu savai meitai izvēlēties, viņa pārtiktu no makaroniem, picas un saldējuma – pirmie divi šeit pieejami biezā slānī). Pagrūti piekļūt ar ratiem, bet vienmēr var sarunāt palīgu, kas uznes pa trepēm.

Lidojošā varde – IR spēļu stūris, augstie krēsli, NAV kur pārtīt mazo, bet es izmantoju dīvāniņu priekštelpā, jo wc ir šauras. Šīs vietas lielākais mīnuss manuprāt ir ēdiens, bet pluss – spēļu telpa ir norobežota un mīksti iztapsēta – nav bail pat mazu bērnu laist principā bez pieskatīšanas. Ja neēd uz terases, mazliet jāpapūlas ratus nonest lejā, bet ir ļoti izpalīdzīgs personāls un ratus ļauj atstāt priekštelpā.

Fazenda Pārdaugava – IR spēļu stūris, pāris bērniem domāti ēdieni, augstie krēsli, pozitīva attieksme. Man Fazenda ļoti sirdī iekritusi jau pasen un liels prieks, ka viņi ir uztjūnējuši bērnu stūri, jo agrāk īsti tomēr kur likties ar mazo cilvēku nebija. Mazliet grūti ir tas, ka spēļu stūris ir vienā maziņā telpiņā, kur ir tikai 1 galds – ja tas jau ir aizņemts, varētu sanākt neērti.

Vest – mana jaunā top vieta ar bērniem, IR pārtinamais galdiņš, augstie krēsli, vieta izskrieties. Nav atsevišķa bērnu stūra, bet kaut kā tā platība un mocīši manējiem ir bijuši gana. Tomēr reizēm rodas sajūta, ka citiem viesiem gribētos, lai to mazo kliedzēju tur nebūtu 🙂 Ratus var atstāt arī ārā, ja kāds ir aizmidzies.

Cydonija – kad mazie gulēja ratos, ar draudzenēm gājām tur ļoti bieži, jo bērnus droši un ērti varēja nolikt guļam pie loga. IR “kids only” istaba un platība izskrieties. Pārtīt mazo ir grūtāk, bet tam var diskrēti izmantot dīvāniņus. Bārs nav norobežots, un mana vecākā jaunkundze parasti to atzina par labāku spēļu vietu nekā bērnu istabu. Labā ziņa – lielākoties personāls smaidīja un bija saprotošs.

Cabo Cafe – top vieta vasarā, jo var baudīt sauli, svaigu gaisu un pēc ēšanas vēl noplunčāties. Kā var redzēt pēc ratiņu skaita, ļoti šo vietu ir iecienījuši tieši zīdainīšu vecāki, jo pie reizes var arī pastaigāties un ļaut mazajam izgulēties svaigā gaisā. Piemērotība gan jāskatās pēc bērna vecuma – mums vienu brīdi bija diezgan grūti ar drošības apsvērumiem, jo meitēns muka projām un par ēdienu daudz vairāk interesēja ezers – tad nu vecākam nekāda mierīgā ēšana var arī nesanākt.

Andalūzijas suns – nav it kā specifiski uz bērniem orientēta vieta, bet mēs tur mēdzam iet pabrokastot nedēļas nogalēs. Patīk platība un labos laikapstākļos ēst ārā. Riska faktors gan ir strūklaka, kas, protams, piesaista mazo cilvēku uzmanību, un pagājušajā vasarā mēs no turienes regulāri devāmies projām slapji. Arī ēdiena ziņā es varbūt neliktu desmitnieku, bet toties menu ir gana plašs, lai atrastu ēdiena variantus.

Tiešā Rīgas tuvumā ir vēl dažas manas favorītvietas, kur ir forši ar bērniem: Vanaga ligzda (Baltezers) – ir bumbu istaba, kur sīkajiem ir riktīgi kur paālēties, šo bieži izmantojam, ja dodamies uz pludmales pastaigām tajā virzienā (tiesa neesmu bijusi tur pāris gadus, varbūt kaut kas ir mainījies), Lighthouse uz Jomas ielas (Jūrmala) – ir vaļā arī tagad, ziemas sezonā, nedēļas nogalē ir bērniem draudzīgs brunch, ir kur nolikt mazo ratos, ir arī spēļu stūris, Meidrops (Ikšķilē, vasaras sezonā) – ārā ir vienkārši paradīze sīkajiem, jo tur ir smilškaste, šūpoles utml, vienīgais mīnuss – padārgi priekš ārpus-Rīgas vietas.

Ļoti labs restorānu apkopojums maza bērna vecākiem būs Ingas Kalniņas veikums blogā Lepetitpot. Daži restorāni man bija jaunums (vai vismaz jaunums ir tur mēģināt paēst ar bērnu), tāpēc ļoti ceru, ka Inga turpinās aprakstīt savas gaitas ar meitiņu. Tikpat vērtīgas ir arī tur atrodamās receptes un citi ieteikumi veselīgā un garšīgā ēšanā! Tieši lasot Ingas ierakstu sapratu, cik ļoti atšķiras prasības dažādām vecuma grupām (es pašlaik dzīvoju pilnīgi citā realitātē) un arī dažāda tipa vecākiem.

Vēl plašāku listi var atrast Babyroom projekta lapā un aplikācijā Mapeirons, kas apkopo vietas pieejamas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Uhhh ar tik garu ierakstu esmu kārtīgi nokompensējusi gandrīz gadu ilgušo klusumu. Un priecāšos dzirdēt tavu pieredzi – kā ir ar bērniem ēst ārpus mājas? ko tu varētu ieteikt citiem vecākiem, kas varbūt to baidās darīt? kāda ir tava labā un varbūt arī sliktā pieredze? un ja neesmu uzskaitījusi – kādas ir tavas favorītvietas ar mazajiem? Priekā!

P.s. un ja zini kādu vietu ar striktu “no kids policy”, arī padod ziņu – labprāt iečekotu un aprakstītu.

Advertisements
Posted in: Uncategorized